Pasākumu sarakstsAtbalss
 

Instalācija “Shēma A. Shēma B”

2014.gada 1.maijs - 19.oktobris, Stūra māja, Brīvības iela 61

 

Autori: Orbīta (S. Timofejevs, A. Punte, A. Zapoļs, V. Svetlovs, E. Sisojevs)


Darbs tika izstādīts bijušajā VDK ēkā - tā saucamajā “Stūra māja” (Brīvības iela 61) izstādes “Draudzības (re)konstrukcija” ietvaros. Hipertrofētā veidā tas atspoguļo miglainus mitoloģizētus priekšstatus par slepeno dienestu darbību, neiespējamību uzzināt patiesību pat tagad, kad VDK kā institūcija it kā vairs nepastāv. Taču mēs vēl aizvien vērojam, ka patiesībā šī slepenā organizācija vada veselas valstis un ietekmē politiku visā Austrumeiropas reģionā. Neziņa neļauj arī precīzi noteikt tās ietekmes ģeografiskās robežas un reālās iespējas. Viltīgs, liekulīgs, nodevīgs, vardarbīgs un ļauns - VDK rokraksts ir viegli (un tik grūti!) atpazīstams it visā pēcpadomju politiskajā vidē.
Agrāk padomju cilvēka apziņa, dabiski tiecoties tikt ārā no psiholoģiskā diskomforta, ko rada informācijas trūkums, aizpildīja ontoloģiskus robus ar leģendām, baumām un fragmentāriem faktiem, mēģinot ar fantāzijas palīdzību rekonstruēt pasaules karti pēc iespējas pilnīgāk. Šobrīd, saskaroties ar slepenām un ar ikdienišķu loģiku neizskaidrojamām varas rīcībām, mēs paši nonākam tāda maza padomju cilvēka lomā un atkal aicinām palīgā fantāziju, lai kaut kā humanizētu šo nepanesamo telpu, kas atvēlēta mūsu dzīvei.

 

Shēma B


Vieglprātīgi jauni cilvēki 
Padomju stagnācijas periodā 
Izgāja sniegā ar šampanieša pudelēm 
Un brīnumsveču sudraba zariņiem. 
Viņu stāvi brūnos puskažociņos, 
Garām adītām šallēm, 
Puszābakos ar rāvējslēdzējiem un iedegtiem 
Draņķīgu cigarešu jāņtārpiņiem loderēja 
Blāvu laternu gaismā gar kocenēm, mājām 
No spundētiem brūni krāsotiem dēļiem.

Viņi iedzina pensionāros šausmas un neapmierinātību, 
Lika sevi vērot caur aizsvīdušajiem logiem,
Kurus apgaismoja plikas virtuves lampiņas bez abažūriem, 
Viņi tik smējās un krita sniegā un ēda to, uzkoda sniegu 
Skābeno burbuļu malkiem, svieda ar pikām 
Ceļa zīmēm, kas aizliedz iebraukt un apstāties.

Vēlāk aizsēdējās līdz rītam plašās virtuvēs pie apaļiem galdiem 
Vai šaurās virtuvēs uz trīskāju ķeblīšiem. 
Sasildījās, sačukstējās, samirkšķinājās, noskaloja to visu 
Ar tēju, klausījās uz šalkojošiem lenteniekiem oriģinālajos ierakstos 
Cilvēkus žilbinošās biksēs un kreklos ar izgriezumiem uz 
Krūtīm. Un apsprieda dzirdēto.

Tāpēc, ka laiks tajā periodā tika uztīts uz milzīgām 
Magnētiskajām spolēm VDK pagrabā Engelsa ielā. 
Grandiozās, praktiski nedilstošās spoles izgudroja 
Zeku profesori Kolimā. Neizmērojamas neiztērētā laika 
Rezerves izgāza Sibīrijas upēs, nodedzināja armijas 
Katlu mājās, iebetonēja Berlīnes mūra 
Pamatos. Zemūdens raķeškuģu reaktorus darbināja 
Tieši laika izotopi. Un kad kritiskā masa 
Bīstami pārsniedza līmeni, pēkšņi dučos pilsētu 
Vienlaikus ielās izšāvās vieglprātīgu jauniešu kompānijas. 
Sprieguma izlāde nobira kā Jaungada spīguļi 
Un pieplaka VDR ražoto sešstīgu ģitāru grifiem. Gaisā 
Stipri smaržoja strāva. Ielas apgaismojuma lampiņas 
Mirgoja. Un kādu mirkli redzamības zonā ap viņiem 
Radās apbrīnojama skaidrība. Daudzi joprojām 
Atceras pārdzīvoto kā “jaunību”. Šie paši 
Brīži slepenajā dokumentācijā nodēvēti par “Shēmu B”.


Atdzejojis Andris Akmentiņš

 

DGR_3567.JPG DGR_3555.JPG DGR_3562.JPG 20140505_154844.jpg